Tam, ka Lapsa ir neprincipiāls un materiāli motivēts melis, pierādījumi netrūkst. Bet kas notiek, ja vienkārši googlē ierakstītu “Lapsa noliedz”? Atrast kādu viņa noliegtu notikumu, tad pameklēt un apstiprināt mūsu arhīvos, ka tie ir kārtējie viņa meli. Domāts, darīts.
Pēc Maximas traģēdijas Lapsa bija aizjozis pie vēljoprojām naudīgākā viņa klienta Maximas personā(lai piedod Sprūds un A.Lembergs) pakonsultēties. Kāds to uzzināja un sāka uzdot jautājumus. Lapsa paziņoja, ka nekad nav sniedzis mēdiju treniņus Maximai. Tad nu meklējot plašajās ārēs un pieejamajās datnēs ir gana daudz informācijas, kas apliecina pretējo, konkreti, par mēdiju treniņiem Maximai(bijušais VP Market), kurus viņš noliedz un draud sūdzēties tiesā:
Uzņēmums no atskaites I
Uzņēmums no atskaites II
Uzņēmums no sadarbības dokumenta III
Jā, mēdiju treniņi ir bijuši un ne viens vien. Līdz ar to tēze par kārtējiem Lapsas meliem bija pierādīta. Te nav visi ekrānuzņēmumi. Datu failu oriģināli kā allaž salikti kopā arhīvā.
Taču ar to viss nebeidzās, datos mēs nejauši atradām interesantu stāstu par to kā Maxima ar Lato taisīja nekaunīgu ietekmes operāciju pret izpildvaru ar mērķi “noraut” grozījumus Konkurences likumā. Draudot pat publicēt konfidenciālus materiālus.
Jāsaka gan, ka atvēziens ir gana iespaidīgs, nepatīk grozījumi likumā? Nav problēmu, kopā ar melnā PR speciālistu Lapsu vienkārši uztaisām šantāžas un ietekmes operāciju pret veselu ministriju, kas vēlas iegrožot negodīgu konkurenci.
Lapsa sagatavoja arī P.R.A.E. vārdā pamācību kā tēlot pārsteigumu, ka šī vēstule ir nonākusi atklātībā, variantus kā tad “presēt” ministriju atbilstoši tam, kā tā reaģēs. Mūsuprāt, šis piemērs uzskatāmi demonstrē Lapsas metodes un bezkompromisa cīņu pasūtītāja interesēs.
Bet arī Maximas vārdā notika PR zalves pret grozījumiem. It kā neviltotas rūpes par proletariāta maciņa biezumu. Jūs teiksiet – sakritība? Mēs teiksim klasiķa vārdiem – nedomāju viss.
Jā, arī Lapsam līdz galam citkārt nesanāk nostrādāt ieplānoto. Jo kas gan būtu, ja visas viņa apmelošanas un melnā PR kampaņas vainagotos ar panākumiem?
Mēs redzam kā strādā šķietami nesaistītas organizācijas un komersanti, lai Lato virsvadībā panāktu klienta interesēs spiedienu pret šajā gadījumā nevis maksātnespējas administratoru, bet pat pret valsti un iedzīvotāju interesēm.
Viss sākas ar to, ka intereses pēc ievadījām mūsu Lapsas datu kataloga meklētājā vārdu “Bunkus”. Sāka palikt interesanti. Tad nu piedāvājam maksimāli kodolīgu stāstu par to, ko mēs atradām. Šo katalogu, visticamākais, tāpat kā e-pastus, digitalizēsim šajā resursā publiskai meklēšanai. Atšķirībā no e-pastiem, kas ir saistīti ar PRAE, tur ir citas interesantas lietas, kas nu Lapsam ir no 2000-šo gadu sākuma sakrājušās e-pastos, datu nesējos utt.
Kā redzam, 2015.gada izskaņā un 2016.gada sākumā Lapsa ir sakomponējis veselu “viesuļuguni” pret brāļiem Bunkus. Pat ļoti intensīvu kampaņu pēc saviem mērogiem. Mēs saskaitījām vismaz 14(!) rakstus pāris mēnešos. Piekam tik intensīvu un saturiski ūdeņainu, ka jebkuram prātīgam cilvēkam top skaidrs, ka tā ir prasta melnā PR kampaņa.
Protama lieta, ka Lapsa ir izaudzis un vairs neraksta Word dokumentus savā klēpjdatorā, kas skan aptuveni šādi: “Mīļā dienasgrāmata, šodien atkal atnāca Māris un iedeva naudiņu, lai uzrakstītu par Mārtiņu, es pat nezinu, ko rakstīt, bet ceru, ka nāks iedvesma. :(” Tamdēļ notikumu patieso gaitu mēs varam rekonstruēt no hronoloģijas, dokumentu satura, to virzības un autoriem, arī Lapsas publikāciju satura. Ciešamies rakstīt maksimāli kodolīgi, bez ūdens, lai taupītu mūsu lasītāju laiku.
Sarakstu ar Lapsas publikācijām pievienojam šī raksta noslēgumā.
Hronoloģiski viss izskatās šādi.
Ja pameklē vārdu “Bunkus” šajā resursā publicētajos e-pasta arhīvos, ir redzams, ka labu laiku senāk M.Bunkus ir bijis PRAE un Lapsas klients, auklēts, lolots un visādi atbalstīts. Bet tad šī draudzīgā saikne ir pārtrūkusi. Droši vien tāpēc, ka M.Bunkus vairs Lapsam nemaksāja. Lapsas prāt’ – ja nav naudas maisiņā, nav ar mani vairs draudzības. To derētu ielāgot arī citiem viņa klientiem.
Dokumentus, kurus publicējam, uz kuriem balstāmies, spriežot pēc visa ir sakomponējis tāds Sprūds, kurus tad ir pārsūtījis Lapsam uz viņa Gmail kontu “[email protected]”. Lapsa tos dokumentus, dažus ar copy&paste, ir saglabājis savā datorā mapē ar nosaukumu “spi”. Šo mapi arī publicējam raksta noslēgumā.
Hronoloģiski dokumentos var manīt, ka Sprūdam ir jau sena nepatika pret brāļiem Bunkus, Sprūds pret brāļiem varītēm cenšas vērsties augstās iestādēs. Par nepatikas iemesliem šoreiz nespriedīsim. Piemērs bildē.
Tad, 2015.gada izskaņā, piepeši sākās aktīvākas kustības. Pirmais visu kustību uzsācējs ir Māris Sprūds, kurš 2015.gada 09.novembrī sāk vākt materiālus par Bunku, konkrēti par māju Mežaparkā.
Pēc kāda laika, 2015.gada 24.novembrī, pieslēdzas tāds Uļmana kungs, kuram pēcāk Lapsas režisētā izrādē ir atvēlēta publiska aktiera loma. Uļmana kungs sāk darboties un veikt darbības ar uzņemumiem, kas saistīti ar M.Bunku, sāk saziņu ar VID, raksta iesniegumus, lai pēcāk būtu kāds formāls iemesls par ko Lapsam turpmāk rakstīt. Ekrāna uzņēmums ir no Lapsas raksta par Uļmana iesnieguma saturu.
Savukārt 2015.gada 16.decembrī Lapsa sāk pirmo zalvi viesuļugunij, ar rakstu Maksātnespējas administratora “džentlmeņa komplekts” – Mežaparka māja “uz pusofšoru” un astonmārtins uz “izkārtnes firmu”. Ļoti zīmīgi, ka šajā zalvē parādās tā pati informācija, ko Sprūds pašrocīgi ir sameklējis mēnesi iepriekš Zemesgrāmatā par māju Mežaparkā. Lapsam par šo būtu jāpiemēro Sprūdam atlaide, jo klients dara faktiski viņa darbu.
Bet tālāk, jau nākošajā dienā, top rakstu kaudze par darbībām, kuras jau savlaicīgi 2015.gada novembrī ir saģenerējis Uļmans. Protama lieta, ka publika neticēs tādam Sprūdam, kurš kā absolūti neieinteresēts, altruisma vadīts taisnības cīnītājs, rau, sarakstījis iesniegumus par Bunku Saeimai, Valsts ieņēmumu dienestam uc. Vajadzēja kādu neitrālāku personu, kas vismaz varētu cerēt uz kādu publikas līdzjūtību. Vispār jau Uļmans ir tāda persona, kuru publikai labāk nerādīt, bet, acīmredzot, labāku kandidātu nebija. Mums pieejamajos Lapsas datos uzrādās, ka viņš pats par Uļmanu kā šaubīgu biznesmeni ir dažādos laika posmos vācis datus visādiem bagāto cilvēku sarakstiem, kuri ir publicēti pa laikam periodikā.
Kaut kādā brīdī 2016.gada sākumā Lapsam atkal sak aptrūkties munīcija rakstiem, to aši risina Sprūds. Papildus tam, paralēli, Sprūds izmanto visus iespējamos kanālus, lai ziņotu par Bunkus visām tām iestādēm, kurām ir publicēts e-pasts. Ievērojiet svarīgu niansi – Sprūds sūta datus nevis uz pietiek.com e-pasta adresi, ja viņš pieslēgtos kā atbildīgs pilsonis Lapsas skrupulozajai izmeklēšanai, bet bez aplinkiem Lapsam pa tiešo.
Minētie dati satur diezgan acīmredzamu notikumu patieso gaitu. Nav jābūt izmeklētājam ar pieredzi, lai saprastu, ka 2015. un 2016.gadu mijā ir bijis nepieciešams no Sprūda puses izdarīt bezprecedenta spiedienu uz brāļiem Bunkus. Tam Sprūds mobilizēja visu, kas bija pieejams, izvilka lampu gaismā Uļmanu, piesaistīja un apmaksāja melnā PR režisoru un tirgoni Lato Lapsu.
Kas ir bijis par iemeslu šim spiedienam – tā jau ir cita tēma.
Protams, šeit vēl ir arī citi jautājumi, piemeram, kā pie Sprūda nokļuva atsevišķi dokumenti un dati, kas ir arhīvā, vai arī, kāpēc interneta resurss puaro.lv, kas satur tēzi “Portālā netiek publicētas slēptas reklāmas, apmaksāti raksti un viltus ziņas”, pēc šīs kampaņas beigām arī pēc laba laika turpina pārpublicēt ūdeņainās Lapsas kampaņas zalves. Nevar būt, ka šeit ir kada saistība ar Liepnieka kungu. Tā mēs drīz vien iezīmesim kādu atsevišķu cilvēku grupu, kurus vieno sūrais un nenovērtētais melnā PR rūķa arods.
Lapsa arī pats ir saglabājis datus kā arhīvu, tie ir šeit.
Saraksts ar 14 saglabātiem Lapsas rakstiem ir šeit, saites ir uz interneta arhīvu archive.org, tās neved uz Lapsas serveri(archive.org gan ir vienmēr palēns):
Šajā rakstā veiksim melnā PR vivisekciju, analizējot sabiedrisko attiecību uzņēmumu un melnā PR darboņu sadarbību ar mērķi gūt sev personisku labumu. Diemžēl mūsu lasītāji nav pacentušies iesūtīt mums citu sabiedrisko attiecību uzņēmumu iekšējo korespondenci, tāpēc arvien kā hrestomātisku piemēru izmantosim tsk. Aināram Ērglim piederošo uzņēmumu SIA “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” un Lato Lapsam piederošā portāla “pietiek.com” acīmredzamo saspēli.
Acīgākie portāla “pietiek.com” lasītāji būs pamanījuši īpatnību saistībā ar tajā publicētajiem rakstiem – ir temati, par kuriem L.Lapsa rakstus cep kā “karstus pīrādziņus”. Un ir temati, par kuriem Lapsa izvairās rakstīt, kaut skubināms.
Jāatzīst, ka, analizējot “pietiek.com” portālā publicēto rakstu tematus, var viegli identificēt uzņēmuma SIA “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” klientu spektru. Piemēram, portālā praktiski neesošās negatīva rakstura publikācijas par atsevišķām politiskajām partijām vai to apvienībām dīvainā kārtā sakrīt ar apstākli, ka kāds mākslas filantrops (kā liecina nule atklātā korespondence) vienlaikus ir gan uzņēmuma SIA “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” klients, gan konkrētās partijas viens no lielākajiem ziedotājiem.
Neraugoties uz šādām izslēdzošām “kontrām”, kas liedz melnā PR vecsūksnim driķelēt rakstus, tomēr L.Lapsam kopā ar SIA “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” darboņiem dažkārt nākas sacerēt kādu ģeķību par saviem klientiem pietuvinātām personām. Kādos gadījumos Jūs jautāsiet? Protams, ka atbilde melnā PR gadījumā ir saistīta ar naudu. Precīzāk – iepirkumiem.
Shēma ir ļoti vienkārša: – Valsts institūcija izsludina iepirkumu par sabiedrisko attiecību pakalpojumu iepirkumu, – Portālā “pietiek.com” parādās dažādas ģeķības par institūcijas vadītāju, – Uzņēmums SIA “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” uzvar iepirkumā, – Negatīva publicitāte par valsts institūcijas vadītāju tad pēkšņi sarūk.
Lai Labāk ilustrētu shēmu, izmantosim Vides un reģionālās attīstības ministrijas 2019.gada 18.septembra iepirkumu ar sarežģīto nosaukumu: “Sabiedrības informēšanas kampaņa par trīs nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centros veiktajiem Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem un sabiedriskas zaļās apziņas veicināšanu”.
Pirms iepirkuma izsludināšanas datuma portālā “pietiek.com” raksti par Juri Pūci vai Zaigu Pūci jāmeklē ar uguni. Tuvojoties iepirkumu noslēgumam, portālā “pietiek.com” parādās kopējai ziņu lentei ļoti neraksturīgi raksti:
Par sabiedrības integrāciju turpmāk rūpēsies ministra Pūces sieva – viņa “tumbočkas” pārzinātāja (28.10.2019.)
Oficiāls dokuments: ministrs Pūce par komandējumiem atskaitās sistēmā “Namejs” un vairākos ceļam iztērējis apaļu nulli (06.11.2019.)
Tā sakot – “stimulācijai”.
Необъяснимо, но факт, bet pienāk 25.novembris un uzņēmums SIA “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” pārsteidzošā kārtā atkal uzvar iepirkumā.
Šādas sakritības analītiskie sabiedrisko attiecību kultūrainavas vērotāji spēs saskatīt saistībā ar, piemēram, Latvijas Gaisa satiksmi, Valsts nekustamā īpašuma aģentūru, Slimību profilakses un kontroles centru un tā tālāk un tā joprojām.
Secināms, ka melnais PR izteikti zemisku cilvēku rokas ir ne tikai labs rīks līdzpilsoņu pazemošanai, bet arī efektīvs peļņas instruments, vajadzīgajiem uzņēmumiem nodrošinot uzvaru iepirkumos. Kas gan būtu sakāms Valsts policijai, ja cietušie pēkšņi konkrētajā situācijā “saskatītu izspiešanu grupā” – tas, lai paliek atklāts jautājums. Vien jāatzīst, ka valsts institūciju amatpersonu bailes baro melno PR darboņus.
Noslēgumā aicinām mūsu analītiskākos lasītājus iesūtīt savas versijas, ka sauc klientu, kura interesēs L.Lapsa portālā jau vairākus gadus realizē nomelnošanas kampaņu pret t.s. “Rūdolfonkuli”?
“Ko dara žurnālists?”: sprieda Lapsas kungs, tad paturpināja pie sevis: “Ievāc un publicē informāciju”. Eureka! Naudu taču var pelnīt arī par informācijas ievākšanu un pārdošanu, nevis tikai izdomāšanu un publicēšanu!
Analizējot Lato Lapsas dokumentus redzama ilgstoša Lapsas kunga sadarbība ar interesantu Lietuvas Republikas privātdetektīvu biroju OBI Consulting, kas uzdodas par “biznesa izlūkošanas” speciālistiem ar plašu vērienu. Ievāc, izmantojot sev zinošus knifus jeb know-how, jebkādu informāciju par klientu interesējošiem jautājumiem. Minētais sadarbības fakts varētu būt interesants jaunums Lapsas kunga tuviem līdzgaitniekiem un citiem pakaļskrējējiem, kā arī personām, uzņēmumiem, jeb kā viņam pašam labpatīkas dēvēt – “upuriem”, par kuriem Lapsa ir vairāku gadu garumā ir vācis informāciju.
Spriežot pēc dokumentu satura, mūsu Lapsa ļoti sen ir šī biroja apmaksāts aģents Latvijā, kas, ievērojot striktu konfidencialitāti, izpilda šī kantora norādījumus apmaiņā pret naudu. Ir redzams, ka Lapsa ar fotoaparātu arī slapstījies gar pasūtītās personas kāpņu telpu un fotografējis dzīvokļa durvis, ko pievienojis savai atskaitei par savu darbu. Piemēram, šajā atskaitē. Nu ko, īsts slepenais aģents.
Esam pieprasījuši komentāru arī no OBI Consulting biroja. Piemēram, par to, kurš viņiem ir maksājis par informācijas ievākšanu attiecībā uz mūsu Liepājas Metalurgu, kuru organizēja mūsu resursa varonis – nenogurdināmais Lapsa. Atbildi noteikti publicēsim. Jacer, ka tie nebija tie paši vēži, kas šo uzņēmumu pēcāk nooptimizēja līdz finišam.
Aptuvenu ieskatu, kas tieši Lapsam bija jādara, norāda līguma pielikuma kopija:
Cilvēki raksta un pauž neizpratni, ko darīt, kā tā var un tamlīdzīgi. Te nu neviens cits vezumu nevilks, kā visi mēs kopā. Mēs analizējam un uzturam informācijas bāzi, Jums, lasītāji, ir jāuzdod jautājumi cilvēkiem, jāizplata informācija un jārosina sabiedrības diskusija. Tā mēs attīrīsim visi kopā informācijas vidi, padarīsim to caurskatāmāku. Jūs jautāsiet vai VID pārbaudīs vai Lapsa ir nomaksājis nodokļus šā līguma sakarā? Jūs jautāsiet vai tiesību sargājošās iestādes veiks pārbaudi kā var viena pērkama persona bez atbilstošas licences ievākt informāciju? Nesmīdiniet …
Ir laiks uzdot jautājumu Latvijas Žurnālistu savienības (LŽS) valdes priekšsēdētājam Jurim Paideram:
Kopš kura laika viņš savā organizācijā pulcina ne tikai apšaubāmus žurnālistus un melnā PR biznesmeņus, bet arī acīmredzamus privātdetektīvu aģentus, kas, piesedzoties aiz žurnālista maskas un viņa vadītās organizācijas muguras, faktiski slēpti ievāc informāciju privātu, maksātspējīgu klientu interesēs? Vai varbūt, pēc šī kunga domām, privātdetektīvs jau mūsdienās ir tas pats žurnālists un šīs profesijas ir nošķirtas mākslīgi?
Citēsim šī gada janvārī Paidera kunga teikto: “[…] LŽA ir patiesi neatkarīga no dažādu sponsoru labvēlības vai lūgumiem iesaistīties politiskos konfliktos, atbalstot kādu no pusēm.” Citāta beigas.
Bet … ko dara paši organizācijas biedri, tas lai paliek biedru ziņā, neesam pirmkursnieciski ideālisti, visiem tā desa(biedra nauda) uz maizītes ir jānopelnī …
Lato Lapsam ir influenceriski efektīvs fundamentāls viedoklis par radošo personību un radošo darbu. Lai sevi varētu uzskatīt par rakstnieku, žurnālistu, kā arī influenceri, mākslinieciskā apdāvinātība, literārais talants un prāts nav vajadzīgs. Nav vajadzīga literārās valodas prasme, nav vajadzīga izglītotība, gudrība, zināšanas, loģiskā domāšana un tēlainā domāšana, nav vajadzīgs inteliģentums, idejiski politiskā pozīcija, morālā stāja. Principā nekas nav vajadzīgs! Lato Lapsas pamācošajā un nelokamajā pārliecībā literārā jaunrade pamatā ir “peistošana” – dažādu vecu dokumentu pārkopēšana datorā. Tāpēc vajadzīgs ir vienīgi dators un prasme to komerciāli mākslinieciski izmantot. Un Lato Lapsa šajā ziņā ir ģeniāli apsviedīgs. Viņa “peistošanas” raža gadā vidēji ir 3-4 grāmatas. Neapsviedīgais grāfs Ļevs Tolstojs no Jasnaja Poļanas savā mūžā sacerēja tikai trīs romānus. Toties apsviedīgais necilvēks Lato Lapsa no Rīgas ar 3-4 “romāniem” cilvēci iepriecina katru gadu.
Kamēr lasītāji pēta jau publicētos materiālus, piedāvājam publiski datus par pietiek.com komentētāju IP adresēm.
Pēc tam, kad IP adreses kādu laiku senāk uzpeldēja internetā, mūsu censonis Lato Lapsa publicēja rakstu “Biedrs majors var nepriecāties – PIETIEK lasītāju un komentētāju anonimitātei nekas nedraud”. Rakstā ir sarakstītas pilnīgas muļķības par to, ka IP adreses neesot īstas, tās tiekot automātiski mainītas un tamlīdzīgi, jo Lapsa, redz, vienmēr domā divus gājienus uz priekšu. Nu vismaz cenšas. Saprotams, ka mūsu censonis meloja, melo un turpina to darīt, jo meli – tas ir viņa darbs. Svarīgs ir tikai rezultāts, kā tas viss beigās izskatīsies. Pēc viņa domām visa dzīve ir vienkārši izrāde, kurā patiesība ir tik relatīvs jēdziens, ka tai nav nekādas jēgas un satura.
Bet meliem ir īsas kājas. Protams, ka visas IP adreses ir īstas. Un ir pat komisks piesitiens – šeit mēs izvilkām komentārus ar Lato Lapsas mājas IP adresi un P.R.A.E. IP adresi, ko censonis izmanto. Skaidri redzams, ka nekādas IP adeses sistēmā netiek mainītas gadiem. Gan mājas, gan darbā tās ir nemainīgas un ilgi.
Samērā uzjautrinoši ir arī skatīties kā viņš diskutē pats ar sevi, bet pasūtījuma rakstiem, kuri ir vienaldzīgi lasītājiem, raksta komentārus lasītāju vārdā. Mīl rakstīt arī rupji un prasti, tad gan izmanto kādu citu palamu.
No otras puses ir jāsecina, ka pietiek.com lasītāji un komentētāji mūsu censonim ir mazvērtīgi, jo viņš atklāti tiem melo par viņu pašu drošību – biedrs majors tik tiešām var priecāties un pie kāda no viņiem tiešām var aizčāpot ciemos.
Augstās tikumības sargs Lato Lapsa laiku pa laikam mēdz aizrādīt cilvēkiem, kuri neatbilst viņa izpratnei par tikumīgu dzīves veidu. Piemēram, Lapsa nesaudzīgi peļ pa laikam tos, kas ielādē savu nopelnīto naudu tautā sauktajos “aparātos”. Bet arī Lato mīl ielādēt naudu aparātos. Un iespaidīgas summas. Nedaudz savādākos aparātos. Bet ir viena liela atšķirība starp Lato un viņa nopeltajiem spēlmaņiem – spēlmaņi, atšķirībā no Lato, nomaksā nodokļus un nepārkāpj likumu.
Stāsts īsumā ir par to, ka Lapsa ienākumus gūst galvenokārt tikai skaidrā naudā, tad spēlē bankomātu “aparātu” netālu no PRAE biroja. Summas sulīgas. Lasītājiem nebūs problēmu saskaitīt pašiem, cik lielas summas Lato Lapsa saņem un uzskaita par pasūtījuma rakstiem skaidrā naudā uz sava konta. Jūs prasīsiet – bet kur likums, VID kontrole, nomaksātie nodokļi? Nesmīdiniet…
Ieskatam – gandrīz visas Lato Lapsas iemaksas par 2014.gadu vienā no kontiem. Paša oriģinālā izdruka šeit kā ekselis.
Tāpat var paskatīties, kur šī nauda pārvietojas tālāk. Nekādu brīnumu jau nav, kāds par apšaubāmiem PR pakalpojumiem iedod varonim Maksimas maisiņu ar naudu, tālāk naudiņa pārceļo, piemēram, pietiek.com uzturēšanai un skaistai Lato uzdzīvei ārzemēs. Izdrukās parādas Šulcs, viņš cita starpā ir pietiek.com un citu Lato interneta resursu tehniskais uzturētājs. Viņa darbs tiek apmaksāts kā “parāda atmaksa”. Kopumā izdrukas liecina, ka Lato ir dāsns aizdevējs. Protama lieta, ka ne jau visu naudu viņš iemaksāja bankomātos. Būvniekiem un citiem Lato maksāja un joprojām maksā “uz rokas”.
Rodas jautājums, bet kam tad mantrausis Lato krāja skaidro naudu, kur plānoja to investēt? Nu atbilde slēpjās citos dokumentos. Prom no Rīgas jezgas skaidru naudu var legalizēt vieglāk, labāk, ceļot skaistu un dārgu savrupmāju kadastra numurā 70540070003, “Kalna Anduļēnos”. Pie kam, kāpēc formalitātes kārtot uz sava vārda, tam taču ir domāta sieva.
Aiztāvēt Rīgas mikrorajonu plebejus no visādiem “shēmotājiem”, visērtāk ir uzceļot gruntīgāku māju nekā “shēmotājiem” pašiem, pie tam izmantojot vēl brutālākas un likumus apejošākas shēmas, jo viņam taču ir brālis un tas vienmēr sniegs padomu kā pareizāk apiet likumu. Jo atceramies reiz un pa visām reizēm – VID Lapsas neaiztiek! Bet Lapsām ne vienmēr viss izdodās kā plānots.. Bet par to – nākamājās sērijās.
Interesenti ir laipni aicināti iegrimt mūsu varoņa finansiālo dēku dokumentu pirmajā porcijā un atrast interesantas lietas, kā arī lasot uzdot jautājumu pašam sev: Tev , lasītāj , ir tik daudz skaidras naudas, kuru sev regulāri iemaksāt bankomātā?
Interesanti, cik ilgi “cilvēkam parastajam” izdotos tik brutāli “spēlēt bankomātos”, līdz viņam pievērstu uzmanību bankas, tiesību sargājošās iestādes un VID? Vai banka šajā gadījumā izvēlējās taktiku neaiztikt mēslus, lai nesāk smirdēt? Bet, ja jūs sauc Lato un vēl Lapsa, jūs to varat darīt gadiem ilgi un VID jums klāt neķersies. Kāpēc? Tas droši vien jājautā viņiem pašiem.
Neļausim mūsu Lato gulēt, lai viņš allaž modri stāv SWEDBANK naudas bankomāta sardzē pie PRAE biroja!
Saņēmām emocionālu materiālu no lasītāja, pārbaudījām, vai minētais atbilst patiesībai. Vispār temats ir interesants un mēģināsim atrast papildus informāciju par šo komunistu dinastiju, atrasto arī publicēsim.
Rezumējot vēstuli, ietverot papildus paskaidrojošo informāciju, šāds ir tās īsais pārstāsts.
Lato Lapsas vectēvs Hado Lapsa bija kaismīgs komunistu līdzskrējējs, kas darbojās Latvijas teritorijā otrajā pasaules karā, no aculieciniekiem zināms, ka musināja tautu, pats izvairījās no dienesta leģionā, mudināja to darīt arī citus, bet topošā komunista karjera neizvērsās veiksmīga, jo viņu noķēra un pielika pie sienas 1944.gadā.
Lato Lapsas tēvs Vito Lapsa arī bija komunists, bet tā karjera izvērtās krietni veiksmīgāka kā priekšgājējam. Vismaz līdz 1991. gadam. Principā diezgan labi šī kunga dvēseles saturu demonstrē viņa raksts 1991.gada 24.septembra izdevumā “Pilsonis”, kur neatkarīgās Latvijas valdība ir nodēvēta par huntu, izsmējīgi pieminēti 20.janvāra notikumi un citas lietas, kas liecina par lielām iekšējām sāpēm, kas pārņēmušas šo idejisko komunistu. Arī izteiksmes stils ir kā viņa dēlam Lato. Kas gribēs, šo publikāciju atradīs. Citiem vārdiem sakot – ābols tik tiešām no ābeles tālu nekrīt, ir kļuvis krietni skaidrāks, no kurienes Lato visu šito ir sasūcies un vecās sāpes turpina sāpēt.
Pateicoties tam, ka Lato apkalpojošais administrators nebija uzlicis pretvīrusa programmatūru, atsevišķos e-pasta pielikumos google atrada datorvīrusus. Kamēr neiztīrīsim šo nevēlamo programmatūru, tikmēr pielikumus nevarēs lejupielādēt.
Papildināts 2020.gada 9. jūlijā. Izdevās Lato e-pastos atrast aptuveni 600 e-pastus ar nevēlamu saturu – kaitīgu programatūru pielikumos, tie ir iztīrīti un pielikumus vajadzētu varēt tagad lejupielādēt droši. Kopējais e-pastu apjoms aptuveni 190 000, vietu aizņem 40 gigabaitus.
Lapā tiks ik pa laikam publicēti dokumenti un informācija, kas attiecās uz Lato Lapsas kunga publisko attiecību biznesa mašinēriju, viņa uzņēmumu PRAE un citiem uzņēmumiem. Bet Lato taču tikai raksta grāmatas! Publicētajos e-pasta arhīvos ir redzams, kā mūsu censonis vada vairāku savu uzņēmumu dzīvi visos sīkumos “no malas”. Mums ir uzkrāts ievērojams apjoms ar datiem, pa laikam publicēsim interesantāko. Terabaiti datu prasa analīzi. Interesanti klienti, interesantas lietas. Ekseļi, e-pasti, kontu izdrukas. Pat tad, ja ir dziļi vienaldzīgs mūsu galvenais varonis, jāatzīst, ir gaužām interesanti pavērot “no iekšpuses” kā tiek veidota(manipulēta?) sabiedrības doma maksātspējīga klienta vajadzīgajā virzienā.
Ir politiķi, ir lietas, kuras nez kāpēc Lato slēpj. Nav ko slēpt, jo, kā saka pats Lato – nav krīzes, ir tikai nepietiekami daudz naudas ieguldīts “krīzes menedžmentā”. Kuru viņš piedāvā gan baltu, izmantojot konvencionālas metodes savos uzņemumos, gan melnu, sarakstot visādus izdomājumus pietiek.com vai kādā daiļliteratūras gabalā. Klients izvēlas.
Lato varētu beidzot pastrādāt par tiem tūkstošiem eiro, ko tam samaksāja Homburg Zolitūde pēc Maksimas Traģēdijas – 4441.92 eiro par “Sabiedrisko attiecību pakalpojumi – krīzes komunikācija” jeb “krīzes menedžmentu”. Uztaisīt tad sev un klientam spožu tēlu sabiedrībā. Pagaidām izklausās pēc haltūras. Rēķina oriģināls šeit.
Lai vai kā – Lato ir nopelījis uz Traģēdijas rēķina pieklājīgi.
